Daugava, bet aiz Latvijas robežām - Rietumu Dvina ir Latvijas lielākā upe. Tā iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tecējumu turpina cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Upes garums pārsniedz 1000 km, no tiem vairāk nekā 300 km Latvijā. Kā jau lielākā upē, šeit vienkopus apvienojas ļoti daudz likumdošanas nianšu un prasību, kas jāpatur prātā makšķerniekam, ja viņš iekārojis noķert zivi Daugavā.
Daugava (tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) — no Latvijas—Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa Latvijas—Baltkrievijas robežu) ir publiska upe.
Kas atļauts Daugavā, bet nav atļauts citās upēs?
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi atļauj lomā paturēt pa vienam lasim un taimiņam, kurš noķerts Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Vēl viens izņēmums skar vimbu paturamo izmēru. Vimbai, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi pieļaujamais garums nav noteikts.
Makšķerēšana liegumi
Laikā no 1. maija līdz 31. maijam aizliegts makšķerēt:
- no ietekas Rīgas jūras līcī 6 kilometru posmā augšup pret straumi līdz bijušajam augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā (kreisajā krastā N57° 01,116' E24° 05,156', labajā krastā N57° 01,099' E24° 05,692');
- Loču kanālā visā garumā;
- Sarkandaugavā visā garumā. (skat.attēlu)
Makšķerniekiem, kuri iecienījuši copēt Daugavas ietekā pie jūras, noteikti jāatceras, ka Makšķerēšanas noteikumi neatļauj makšķerēt iekšpusē starp moliem visā to garumā. Tāpat aizliegta makšķerēšana Daugavas grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai.
Likumdošanā noteiktas arī īpašas prasības attiecībā uz zivju ieguvi HES tuvumā. Tā atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana. Šobrīd licencētā makšķerēšana tiek organizēta tikai pie Pļaviņu HES, tāpēc iegaumē, ka makšķerēšana ir aizliegta pie Rīgas HES 700 metru posmā lejup pa straumi, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta.
Licencētā makšķerēšana
Daugavā lejpus Pļaviņu HES noteikta licencētā makšķerēšana, tas nozīmē, ka dodoties copēt šajās vietās Tev papildus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei nepieciešama arī makšķerēšanas licence. Licencēto makšķerēšanu šeit organizē biedrība “Vides Aizsardzības Asociācija”. Makšķerēšanai jānotiek saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” un Aizkraukles novada pašvaldības 2020. gada 29. decembra saistošiem noteikumiem Nr. 2020/19 “Nolikums par licencēto makšķerēšanu Daugavā lejpus Pļaviņu HES”, ievērojot tajos noteiktās normas par makšķerēšanas rīkiem un to lietošanu, atļauto loma lielumu un pieļaujamo zivju garumu, vispārējiem makšķerēšanas aizliegumiem un makšķernieka pienākumiem, ar šādiem papildus ierobežojumiem:
- pavasara periodā (no 1. marta līdz 31. maijam) makšķerēšanā aizliegts izmantot spiningu ar mākslīgo vai dabīgo ēsmas zivi;
- no kopējā atļautā makšķeru skaita (divas makšķeres) makšķerēšanai ar dabīgo ēsmas zivi vai no tās atdalītu gabalu atļauts izmantot tikai vienu makšķeri;
- aizliegts atstāt jebkurus makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības, attālinoties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 25 metriem;
- jebkāda veida makšķerēšana Pļaviņu HES stingrā režīma zonā ir aizliegta;
- licencētā makšķerēšanas posmā aizliegts nodarboties ar vēžošanu un zemūdens medībām;
Makšķernieki ir atbildīgi par savu personisko drošību makšķerēšanas laikā.
Kādos gadījumos jāiesniedz licences lomu atskaite?
- Lomā paturēji zivi;
- Copēji, bet ievēroji "ķer un atlaid" principu;
- Nevienu zivi nenoķēri;
- Licenci neizmantoji.
Informācija par gūto lomu jāiesniedz divu dienu laikā pēc licences derīguma termiņa beigām. Lomu atskaite iesniedzama arī gadījumos, ja loms nav gūts/nav paturēts vai licence nav izmantota. Ja informācija par gūto lomu netiks savlaicīgi iesniegta, makšķerniekam tiks liegta iespēja iegādāties jebkāda veida licenci makšķerēšanai Daugavā lejpus Pļaviņu HES spēkstacijas aizsprosta divus gadus no pārkāpuma konstatēšanas brīža.
Makšķerniekam, kurš nodarbojas ar licencēto makšķerēšanu, ir jābūt klāt dokumentam, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), licencei, kā arī attiecīgajā laika periodā derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei, ja makšķernieks ietilpst to personu skaitā, kurām tādai ir jābūt saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem. Personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem jābūt klāt invaliditātes apliecībai;
Ātruma ierobežojumi Daugavā
Ja esi iecienījis makšķerēt no laivas, tad jāpatur prātā, ka Daugavā vairākos upes posmos noteikti ātruma ierobežojumi. Ātruma ierobežojumi tev būs aktuāli, ja makšķerē Daugavā Rīgas administratīvajā teritorijā, kā arī Likteņdārza tuvumā Koknesē.
Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” nosaka ātruma ierobežojumus 14 km/h jeb 8 mezgli Daugavas–Buļļupes rajonā un Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam. (skat. attēlu)
Rīgas administratīvā teritorijā noteikts ātruma ierobežojums Daugavā pie Zaķusalas, šeit kuģošanas līdzekļu kustības ātrums nedrīkst pārsniegt 9 km/h. (skat.attēlu)
2020. gadā Kokneses novada dome izdeva saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā izmantojami Kokneses novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie publiskie ūdeņi un to piekrastes zonas Daugavas upes ( Pļaviņu ūdenskrātuves) un Pērses upes teritorijā. Šie noteikumi ieviesa ātruma ierobežojuma zonas Likteņdārza apkaimē. (skat.attēlu)
Visas iepriekš uzskaitītās ātruma ierobežojumu zonas iezīmētas mobilās lietotnes “Mana Cope” interaktīvajā kartē sadaļā “Kur copēt?“
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Daugavas krastos atrodas vairākas Natura 2000 teritorijas: aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, vairāki dabas parki: dabas parks “Daugavas loki”, dabas parks “Dvietes paliene”, dabas parks ”Daugavas ieleja”, dabas parks “Dolessala”, kā arī dabas liegums ”Klintaine” un dabas liegums “Daugava pie Kaibalas”. Ja dodies copēt iepriekš nosaukto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tuvumā, tad ielāgo, ka šajās teritorijās aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Tāpat jāatceras, ka aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos.
Tomēr par vienu no dabas teritorijām pastāstīšu sīkāk, jo bez iepriekš uzskaitītiem ierobežojumiem, šai vietā noteiktie ierobežojumi tieši skar makšķerniekus. Protams, ka runa ir par dabas liegumu “Daugava pie Kaibalas”.
Dabas lieguma teritorijā laikposmā no 1.marta līdz 1.maijam aizliegts pārvietoties ar jebkādiem motorizētiem ūdenstransporta līdzekļiem ar ieslēgtu motoru, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;
Dabas liegumā ir noteiktas divas sezonas liegumu teritorijas, kur aizliegta uzturēšanās noteiktā laika periodā:
- Sezonas lieguma I teritorijā aizliegts uzturēties katru gadu no ledus izkušanas vai no 1.marta (bezledus periodā) līdz ledus sasalšanai;
- Sezonas lieguma II teritorijā aizliegts uzturēties katru gadu no 1.marta līdz 1.jūlijam.Šajā teritorijā visa gada garumā arī aizliegts pārvietoties ar jebkādiem motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem ar ieslēgtu motoru.
Uzturēšanās aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja tas nepieciešams dabas lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanas pasākumu vai zinātnisko pētījumu veikšanai un cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.
Lai vieglāk orientēties Daugavā, izmanto mobilās lietotnes “Mana Cope” kartes sadaļu “Kur copēt”, tas palīdzēs vieglāk orientēties un ievērot makšķerēšanas ierobežojumus, lietotnē iezīmētas ātrumu ierobežojumu zonas, makšķerēšanas liegumu zonas un makšķerniekiem draudzīgās vietas, kur ielaist laivu, paēst vai pārnakšņot.
Dodies copēt? Paķer līdzi “Mana Cope”!
Laivu lietošanas apraksts
Daugavā atsevišķās vietās - īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, starp tiltiem, HES tuvumā noteikti pārvietošanās ierobežojumi ūdenstransporta līdzekļiem. Šīs zonas ir atzīmētas kartē un to tuvumā Tu saņemsi brīdinājumus, kartē varēsi redzēt arī kāds ierobežojums spēkā attiecīgā vietā.
Nolikums Par licencēto makšķerēšanu Daugavā lejpus Pļaviņu HES
Nolikuma špikeris
Nolikuma skaidrojumi
