Šaurspīļu upesvēzis (purva vēzis)
Šaurspīļu vēzis (purva vēzis)/ (Astacus leptodactylus)
Vēžošanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: 1. oktobris – 30. jūnijs
-
Minimālais paturamais garums: 10 cm
-
Maksimālais daudzums lomā: 50 gab. vienai personai dienā (ja nav noteikts citādi licencētās vēžošanas nolikumā)
-
Piezīmes: Lomā nedrīkst paturēt mātītes ar redzamiem ikriem visu gadu. Drīkst ķert tikai atļautajās ūdenstilpēs, bieži nepieciešama licence.
Vispārīgs apraksts un izskats:
Šaurspīļu vēzis (latīņu nosaukums – Astacus leptodactylus) ir vidēja līdz liela izmēra vēžveidīgais, ķermeņa garums parasti 9–16 cm, retos gadījumos līdz 20 cm. Krāsojums mainīgs – no gaiši pelēkzaļas līdz brūnganai, vēders gaišāks. Atpazīstams pēc garām un šaurām adatveidīgām spīlēm, vēža korpuss un dzelkšņa rievas ir asas, atgādina smilšpapīru. Spīles ir šauras, garas, to iekšmala gluda (atšķirībā no platspīļu vēža). Ķermenis un galva klāta ar dzeloņiem; pieres dzelksnis ar nelieliem zobiņiem. Svarīga pazīme – dzeloņainā ķermeņa virsma. Dzīves ilgums parasti līdz 6 gadiem.
Avoti / Sources:
-
Latvijas daba – https://www.latvijasdaba.lv/zivis/saurspilu-vezis-astacus-leptodactylus
-
FishBase – https://fishbase.mnhn.fr/summary/Astacus-leptodactylus.html
-
Makšķerēšanas noteikumi – Latvijas Republikas MK noteikumi (26.04.2024. redakcija)
- Attēls no
1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") (atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);
2. gludas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no platspīļu vēža);
3. pieres dzelkšņa rievas ar zobiņiem (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža)
Izplatība un dzīves vide:
Latvijā šaurspīļu vēzis ir sastopams vairākās upēs un ezeros, īpaši Latgalē, Zemgalē un Pierīgā. Bieži sastopams arī introducētās populācijās. Suga izplatīta no Austrumeiropas līdz Vidusāzijai, ļoti pielāgota dažādiem biotopiem – no tīriem līdz piesārņotākiem ūdeņiem ar mālainu, smilšainu vai dūņainu grunti.
Latvijā ieradies vai ievests no Baltkrievijas; Šaurspīļu vēzis Latvijas teritorijā uzskatāms kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo Platspīļu vēzi, izspiežot to no dabīgās dzīves vides.
Bioloģija un dzīvesveids:
Šaurspīļu vēzis ir nakts aktīvs bentofāgs (barojas ar grunts organismiem), uzturā lieto sīkus dzīvniekus, augu atliekas, dažkārt arī maitvielas (detritofāgs). Slēpjas zem akmeņiem, saknēm, krasta izskalojumos. Vairojas vasaras beigās – rudenī, mātītes pārziemo ar ikriem uz vēdera; jaunie vēži izšķiļas pavasarī. Šī suga ir izturīgāka pret piesārņojumu un skābekļa trūkumu nekā platspīļu vēzis, tādēļ bieži izplatās arī piesārņotākos un seklākos ūdeņos.
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir lielākais bezmugurkaulnieks Latvijas ūdeņos un visēdājs. Tā apetīte pēc augu vai dzīvnieku valsts barības ir atkarīga no organisma fizioloģiskā stāvokļa. Gatavojoties čaulas maiņai, reproduktīvam aktam vai ziemošanai, vēzis lielākoties izmanto dzīvo barību. Savukārt pašu aktu laikā tas neēd nemaz vai iecienījis augu barību un detrītus.
(avots: http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/vezu-dzive-latvija-un-vezosana)