Amerikas signālvēzis
Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus)
Vēžošanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: Nav noteikts
-
Minimālais paturamais garums: 8 cm
-
Maksimālais daudzums lomā: Nav ierobežots (ja vien nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā)
-
Piezīmes: Ķerams tikai atļautajās ūdenstilpēs ar rokām vai ar krītiņu (līdz 5 gab. vienai personai). Vietās, kur noteikta licencētā vēžošana, jāievēro vietējie ierobežojumi.
Vispārīgs apraksts un izskats:
Signālvēzis (latīņu nosaukums – Pacifastacus leniusculus) ir salīdzinoši liels vēžveidīgais – ķermeņa garums parasti 8–16 cm, retos gadījumos pat līdz 20 cm. Krāsa parasti tumši brūna līdz zaļgani zilgana. Raksturīga sugas pazīme – gaišs, balts vai dzeltenīgs plankums spīļu pamatnē (savienojuma vietā), kas arī ir devis sugas nosaukumu. Spīles masīvas un gludas, ķermenis bez dzeloņiem (atšķirībā no dzeloņvaigu vēža). Dzīves ilgums – līdz 8 gadiem.
Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) jeb Amerikas vēzis – Latvijā ievests 1983. gadā un introducēts vienā no Limbažu rajona ezeriem;
1. gluds ķermenis bez dzeloņiem (norāde "a") (atšķirība no dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža);
2. raksturīgs gaišs plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "b") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža).
Bioloģija un dzīvesveids:
Signālvēzis ir nakts aktīvs bentofāgs (barojas ar grunts organismiem), uzturā lieto dažādus sīkus dzīvniekus, augu atliekas, kā arī maitas vielas (detritofāgs). Slēpjas zem akmeņiem, koku saknēm, bedrēs un citās slēptuvēs. Vairošanās notiek rudenī; mātīte pārziemo ar ikriem, mazie vēži izšķiļas pavasarī. Suga raksturīga ar ātru vairošanos un izplatību, kā arī spēju izspiest vietējās vēžu sugas. Ir viens no agresīvākajiem invazīvajiem vēžiem Eiropā.
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir lielākais bezmugurkaulnieks Latvijas ūdeņos un visēdājs. Tā apetīte pēc augu vai dzīvnieku valsts barības ir atkarīga no organisma fizioloģiskā stāvokļa. Gatavojoties čaulas maiņai, reproduktīvam aktam vai ziemošanai, vēzis lielākoties izmanto dzīvo barību. Savukārt pašu aktu laikā tas neēd nemaz vai iecienījis augu barību un detrītus.
Izplatība un dzīves vide:
Latvijā signālvēzis ir svešzemju (invazīva) suga – konstatēts tikai atsevišķos ezeros (piemēram, Primmas ezers). Dod priekšroku tīriem un skābekli bagātiem ūdeņiem ar bagātīgu slēptuvju klātbūtni. Dzimtene – Ziemeļamerika (ASV un Kanāda), bet kā invazīva suga ļoti plaši izplatījies Eiropā, īpaši Skandināvijā un Baltijas valstīs, jo ieviests, lai papildinātu vēžu resursus. Ļoti izturīgs, spēj konkurēt ar citām sugām.
Signālvēzis Latvijas teritorijā uzskatāmi kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo Platspīļu vēzi, izspiežot to no dabīgās dzīves vides. Abas Amerikas izcelsmes vēžu sugas ir vēžu mēra nēsātājas, kas rada draudus dabīgo vēžu populācijai un pat bojāeju.
Avoti / Sources:
-
Latvijas daba – https://www.latvijasdaba.lv/zivis/signalvezis-pacifastacus-leniusculus
-
FishBase – https://fishbase.mnhn.fr/summary/Pacifastacus-leniusculus.html
-
Makšķerēšanas noteikumi – Latvijas Republikas MK noteikumi (26.04.2024. redakcija)
- http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/vezu-dzive-latvija-un-vezosana
- attēls no https://www.latvijasdaba.lv/vezi/pacifastacus-leniusculus-dana/