Platspīļu vēzis
Platspīļu vēzis (Astacus astacus)
Vēžošanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: 1. oktobris – 30. jūnijs
-
Minimālais paturamais garums: 10 cm
-
Maksimālais daudzums lomā: tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50 gab.
-
Piezīmes: Aizliegts lomā paturēt mātītes ar redzamiem ikriem visu gadu. Platspīļu vēzis ir aizsargājama un vērtīga suga – drīkst ķert tikai atsevišķās ūdenstilpēs, kur tas pieļauts, bieži – tikai ar licenci.
Platspīļu vēzis (Astacus astacus) jeb Upes vēzis – vietējā suga, kura izsenis apdzīvo ezerus, upes un strautus visā Latvijas teritorijā jau no vēlīnā ledus laikmeta atplūdiem.
Lielākais no Latvijā sastopamajiem vēžiem. Tēviņi 14-20 cm gari, mātītes – 10-16 cm garas, masa līdz 200 g. Krāsa mainīga – no tumši brūnas līdz zaļganai vai zilganai, vēders gaišāks. Galvkrūtis sedz viengabalaina, zaļgani brūna čaula jeb krūšbruņas. Vēders garš. Spīles masīvas, lielas, platas, to iekšmalas nekustīgā pirksta mala zobaina. Ķermenis – gluds, tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvu un krūtīm, pieres dzelksnis – gluds. Dzīves ilgums – 6 līdz 10 gadi. Tāpat kā citi Latvijā sastopamie vēži, augot regulāri maina čaulu: pirmajā gadā – līdz 8 reizes, sākot no trešā-ceturtā dzīves gada – 2 reizes. Jauna čaula izveidojas apmēram pusotras nedēļas laikā, tādēļ pēc vecās čaulas nomešanas šo laiku vēzis ir neaizsargāts un pavada alā. (Avots: Latvijasdaba.lv)
1. gluds ķermenis (norāde "a"), tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvas un krūšu savienojuma vietu
(atšķirība no šaurspīļu vēža, svarīgākā atšķirība no dzeloņvaigu vēža);
2. zobainas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža);
3. sarkans plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no signālvēža);
4. gludas pieres dzelkšņa rievas (norāde "d") (svarīgākā atšķirība no šaurspīļu vēža).
Bioloģija un dzīvesveids:
Platspīļu vēzis ir nakts aktīvs bentofāgs (barojas ar grunts organismiem), pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem, augu atliekām, dažkārt arī maitām. Dod priekšroku tīram, skābekli bagātam ūdenim ar cietu grunti un bagātām slēptuvēm – zem akmeņiem, saknēm, krastu izskalojumos. Vairojas jūlijā–augustā, mātītes pārziemo ar ikriem uz vēdera. Jaunie vēži parādās nākamā gada pavasarī. Suga ir jutīga pret piesārņojumu un konkurenci ar invazīvajām sugām (piem., dzeloņvaigu un signālvēzi).
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir lielākais bezmugurkaulnieks Latvijas ūdeņos un visēdājs. Tā apetīte pēc augu vai dzīvnieku valsts barības ir atkarīga no organisma fizioloģiskā stāvokļa. Gatavojoties čaulas maiņai, reproduktīvam aktam vai ziemošanai, vēzis lielākoties izmanto dzīvo barību. Savukārt pašu aktu laikā tas neēd nemaz vai iecienījis augu barību un detrītus.
Izplatība un dzīves vide:
Platspīļu vēzis ir vietējā (pamata) Latvijas suga, bet pēdējās desmitgadēs tā izplatība samazinājusies – galvenokārt dabiski tīros, maz piesārņotos ezeros un upēs, piemēram, Āraišu ezerā, Vidzemes un Latgales reģionā. Eiropā platspīļu vēzis ir izplatīts no Skandināvijas līdz Balkāniem un no Lielbritānijas līdz Krievijai, taču daudzviet populācija samazinājusies invazīvo vēžu un slimību dēļ.
Avoti / Sources:
-
Latvijas daba – https://www.latvijasdaba.lv/zivis/platspilu-vezis-astacus-astacus
-
FishBase – https://fishbase.mnhn.fr/summary/Astacus-astacus.html
-
Makšķerēšanas noteikumi – Latvijas Republikas MK noteikumi (26.04.2024. redakcija)
- https://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/vezu-dzive-latvija-un-vezosana
- attēls no https://www.latvijasdaba.lv/vezi/astacus-astacus-l/