Vimba

Vimba (Vimba vimba)

Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:

• Lieguma periods: No 1. maija līdz 15. jūnijam.

• Minimālais paturamais garums: 29 cm.

• Maksimālais daudzums lomā: Nav īpaši noteikts

Vispārīgs apraksts un izskats:

Vimba ir karpu dzimtas zivs ar relatīvi augstu, sāniski saplacinātu ķermeni. Tās raksturīgākā pazīme ir garš, uz leju izliekts purns, kura galā atrodas mutes atvere. Mute ir maza un tai nav taustekļu. Mugura ir tumša, zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni sudrabaini, bet vēders balts. Pārošanās periodā tēviņiem uz sāniem var parādīties oranži vai sarkanīgi plankumi un īpaši izteiktas epitēlija paugurvielas uz galvas un muguras. Muguras spura ir salīdzinoši īsa, bet augsta, savukārt anālā spura ir gara. Zvīņas ir vidēji lielas.

Bioloģija un dzīvesveids:

Vimba ir anadromā migrējošā zivs, kas lielāko daļu dzīves pavada Baltijas jūras piekrastes iesāļajos ūdeņos, bet nārstam pavasarī ienāk upēs. Pēc nārsta, kas parasti notiek uz grants vai akmeņainām gultnēm ar spēcīgu straumi, pieaugušās zivis atgriežas jūrā. Mazuļi upēs pavada aptuveni 1-2 gadus pirms migrēšanas uz jūru. Vimba barojas ar bentosu, galvenokārt kukaiņu kāpuriem, tārpiem, gliemenēm un dažreiz arī augu daļām. Tā ir sabiedriska zivs, kas bieži veido barus. Vimbas var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā parasti līdz 8 gadiem.

Izplatība un dzīves vide:

Dabīgi sastopama Baltijas jūras un Melnās jūras baseinos, kā arī dažu Ziemeļjūras upju grīvās. Latvijā vimba ir viena no populārākajām migrējošajām zivīm, īpaši nārsta periodā upēs kā Daugava, Lielupe, Gauja un Venta. Tā dod priekšroku tīriem, skābekli bagātiem ūdeņiem ar smilšainu vai grants gultni, kas piemērota nārstam. Vasarā un rudenī uzturas jūrā, barojoties piekrastes ūdeņos.

Avoti:

• Likumi.lv – Latvijas Republikas tiesību akti

• Latvijasdaba.lv – Informācija par Latvijas dabu un sugām