Vējzivs

Vējzivs (Belone belone)

Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:

• Lieguma periods: Nav noteikts.

• Minimālais paturamais garums: 40 cm.

• Maksimālais daudzums lomā: Nav īpaši noteikts

Vispārīgs apraksts un izskats:

Vējzivs ir viegli atpazīstama pēc tās garā, slaidā, šķērsgriezumā gandrīz apaļā ķermeņa, kas atgādina bultu vai šķēpu. Tās visraksturīgākā iezīme ir garie, šaurie žokļi, kas atgādina knābi un ir klāti ar daudziem asiem, sīkiem zobiem. Mugura ir tumši zilganzaļa, sāni sudrabaini, bet vēders balts. Muguras un anālās spuras ir novietotas ļoti tālu ķermeņa aizmugurē, tuvu astes spurai, kas ir neliela un dziļi šķelta. Vējzivs ir klāta ar sīkām, viegli zaudējamām zvīņām. Tās kauli bieži ir zaļā krāsā (pēc termiskās apstrādes), kas ir nekaitīga, dabīga pigmenta dēļ.

Bioloģija un dzīvesveids:

Vējzivs ir pelaģiska jūras zivs, kas bieži uzturas ūdens virspusē. Tā ir plēsīga zivs, kas barojas galvenokārt ar mazām zivtiņām, piemēram, brētliņām un reņģēm, kā arī ar vēžveidīgajiem. Vējzivis ir ātras un veiklas peldētājas, bieži vien medību laikā izlec no ūdens. Nārsts notiek pavasarī un agrā vasarā piekrastes ūdeņos, bieži vien uz jūras zālēm vai citām veģetācijas. Ikri ir samērā lieli un tiem ir lipīgi pavedieni, ar kuriem tie piestiprinās pie ūdensaugiem vai citiem zemūdens objektiem. Vējzivis parasti dzīvo 5-7 gadus.

Izplatība un dzīves vide:

Vējzivs ir plaši izplatīta Atlantijas okeāna austrumu daļā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Baltijas jūrā tā ir sastopama vasaras mēnešos, kad ūdens temperatūra ir pietiekami silta. Latvijas piekrastes ūdeņos vējzivis parādās galvenokārt maijā un jūnijā, migrējot nārstot no dziļākām jūras daļām uz seklākiem piekrastes ūdeņiem. Tās ir populārs makšķerēšanas objekts šajā laikā. Vējzivs dod priekšroku atklātiem, ar veģetāciju bagātiem piekrastes ūdeņiem.

Avoti:

• Likumi.lv – Latvijas Republikas tiesību akti

• Latvijasdaba.lv – Informācija par Latvijas dabu un sugām