Varavīksnes forele
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss)
Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: Nav noteikts
-
Minimālais paturamais garums: 28 cm (attiecas gan strauta, gan varavīksnes forelei)
-
Maksimālais daudzums lomā: Vienā makšķerēšanas reizē ļauts paturēt līdz 5 forelēm (strauta vai varavīksnes forele kopā)
Vispārīgs apraksts un izskats:
Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Caurceļotājformai mugura tumši zila, sāni un vēders sudrabains. Saldūdens formai mugura no zilganzaļas līdz brūnai, sāni un vēders dzeltenīgs, bāls vai melnīgsnējs. Uz muguras, sāniem, muguras spuras, astes spuras un taukspuras melni punkti. Pirms nārsta tēviņiem uz sāniem izveidojas gareniska sārta līdz koši sarkana svītra, kas mēdz būt izteikta arī mazuļiem. Mazuļiem uz sāniem apaļi tumši plankumi, ķermenis, muguras spura, astes spura un taukspura ar tumšiem punktiem. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ķermenis plankumains (skat. sīgu dzimtas zivis). Gar ķermeņa sāniem var būt gareniska sārta svītra (skat. citas lašu dzimtas zivis). Plankumi ieapaļi (skat. lasi un taimiņu). Lemeškaula plātnīte paplašināta, tā ir nedaudz izvirzīta pirms aukslēju kauliem (skat. kuprlasi, ketlasi un kižuču). Anālajā spurā mazāk staru nekā kuprlasim, ketlasim un kižučam. Uz lemeškaula ir zobi (skat. palijas). Augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas, lemeškaula plātnīte ar zobiem (skat. lasi). Mazuļiem uz ķermeņa nav sarkanu punktu (skat. lasi, taimiņu un strauta foreli).
Bioloģija un dzīvesveids:
Suga tradicionāli kultivēta un izlaista atsevišķās vietās. Dzīvo aukstos, dzidros ūdeņos, piemēram, strautos un ezeros. Barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem, kāpuriem, plaktonu un nelielām zivīm. Anadroma vai saldūdens zivs. Uzturas pa vienai. Anadromā forma dzīvo jūrā 1-4 gadus, tad dodas nārstot uz upēm. Mazuļi upēs pavada 1-4 gadus. Novērota līdz 960 km tāla migrācija. Pamatbarība: bentoss, ūdenī iekrituši kukaiņi un zivis. Sasniedz 18 gadu vecumu.
Izplatība un dzīves vide:
Dabīgi sastopama Ziemeļamerikā, taču Latvijā tiek audzēta daudzās licencētās cope vietās un zivju audzētavās. Nav radušās savvaļas populācijas, kas nārstotu dabiskā vidē Latvijā. Tā bieži tiek izmēģināta kā līdzeklis tūrisma copei un rekreācijai, bet to regulē tikai vispārīgas makšķerēšanas prasības.
Avoti
- Likumi.lv – Latvijas likumi un noteikumi par makšķerēšanu
- Latvijas Dabas fonds – informācija par zivju sugām un dabas aizsardzību: latvijasdaba.lv
- Latvijas Zivju fonds – par zivju sugām, bioloģiju un makšķerēšanas regulējumiem: zivis.lv
- Latvijas pašvaldību un makšķerēšanas organizāciju oficiālās vietnes un publikācijas