Sīga

Sīga (Coregonus lavaretus)

Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:

• Lieguma periods: Nav noteikts specifisks liegums tikai sīgai – piemērojami vispārējie noteikumi

• Minimālais paturamais garums: Nav specifiski noteikts

• Maksimālais daudzums lomā: Nav atsevišķu ierobežojumu tikai sīgai

• Piezīmes: Kopš 1995. gada sīgas anadromā forma iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā sarūkošo sugu (2.) kategorijā.

Vispārīgs apraksts un izskats:
Sīga ir slaida, sudrabaina lašveidīga (Salmonidae) vai tās ģimenes sardīnu dzimtas zivs ar mazu tauku spuru un pilnu sānu līniju. Tās ķermenis ir sāniski saplacināts, nelielas zvīņas, gluda. Bieži sastop dažādas formas – jūras piekrastes, anadromā un saldūdens. Pieaugušas zivis sasniedz 12–40 cm, maksimāli līdz ~120 cm.

Bioloģija un dzīvesveids:
Anadroma vai saldūdens zivs. Latvijas ūdeņos sastopamas vairākas sīgu formas: jūru piekrastē nārstojošā sīga, sīgas anadromā forma, sīgas saldūdens forma. Anadromā forma dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm. Mazuļi upēs pavada 1-2 gadus. Pārvietošanās ātrums līdz 50 km diennaktī. Saldūdens forma dzīvo ezeros. Pamatbarība: bentoss, planktons, retāk zivis. Sasniedz 25 gadu, Latvijā 17 gadu vecumu.

Izplatība un dzīves vide:
Cirkumpolāra. Jūras piekrastē nārstojošās un anadromās sīgas izplatītas Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Sīgas saldūdens forma galvenokārt sastopama Latgales ezeros. Anadromā sīga Latvijā mākslīgi pavairotas no 1893. līdz 1961. gadam. Saldūdens sīgas - pamatā Peipusa - C. lavaretus maracnoides Polj., retāk Ludogas - C.l. ludoga Polj. Latvijas ezeros kopš 1888. gada. Līdz 1981. gadam ielaistas vairāk nekā 68 (9 %) ezeros, kā arī Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvē. Populācijas izveidojušās Alaukstā un Rāznas ezerā. Raksturīga liela formu daudzveidība, Krievijā vien izdala vismaz 85 formas. Iespējams, ka Coregonus lavaretus ir vairāku sugu komplekss.