Salaka
Salaka (Osmerus eperlanus)
Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: Nav konkrētu noteikumu
-
Minimālais paturamais garums: Nav noteikts
-
Maksimālais daudzums lomā: 10 kg
Vispārīgs apraksts un izskats:
Salaka ir slaida, šķērsgriezumā ieapaļa zivs ar augšup vērstu muti, kurai ir smalki zobi. Ķermenis mugurpusē zilganpelēks vai zaļganpelēks, sāni un vēders dzeltenīgi vai bālgani. Ir taukspura un nepilnīga sānu līnija — redzama tikai priekšējās daļās pie galvas. Tēviņiem pirms nārsta uz ķermeņa veidojas nārsta kārpiņas. Tipiski Latvijas salaka sasniedz līdz ~26 cm garumu; eksemplāri līdz 45 cm ir reāli, bet reti.
Bioloģija un dzīvesveids:
Salaka ir anadroma (caurceļotāja) vai taustoties saldūdens forma. Veido lielus barus, barojas ar planktonu, bentosu (grunts organismiem) un zivju mazuļiem. Anadromā forma migrē uz jūras piekrastes rajoniem un nārstot ienāk upēs aprīlī-maijā, kamēr saldūdens forma paliek ezeros. Salaka spēj nodzīvot līdz ~13 gadiem, Latvijā ~11 gadiem (ezeru forma ~5 gadi).
Izplatība un dzīves vide:
Sastopama Ziemeļeiropā. Latvijas teritorijā tiek sastopama gan jūras piekrastē un upju grīvās (anadromā forma), gan dažos saldūdens ezeros (saldūdens forma). Jūras piekrastē nozvejo salakas komerciāli un arī amatieru lomos — 1990. gados ap 200–500 t gadā; 1960.–70. gados pat līdz 5 500 t gadu ietvaros.
Avoti
-
Latvijas Daba – Salaka Osmerus eperlanus (latvijasdaba.lv/zivis/osmerus‑eperlanus-l) latvijasdaba.lv+9latvijasdaba.lv+9latvijasdaba.lv+9
-
Latvijas Daba – Salaku dzimta Osmeridae enciklopēdija (latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/osmeridae)