• lv

Copes gudrības

Rotans

Rotans (Perccottus glenii Dybowski)

Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā: 

Makšķernieki tiek mudināti neizlaist noķertos rotanus atpakaļ ūdenī. Tas ir saistīts ar to, ka rotans ir agresīva plēsēja un ātri vairojas, apdraudot vietējās zivju sugas un ūdenstilpes ekosistēmu.

Līdz ar to:

  • Nav minimālā izmēra ierobežojuma rotanam.

  • Nav loma skaita ierobežojuma rotanam.

  • Aicinājums neizlaist noķertos rotanus atpakaļ ūdenī.

Apraksts:

Ķermeņa priekšējā daļa šķērsgriezumā ieapaļa, aizmugurējā no sāniem saplacināta. Galva no augšas saplacināta. Mute ar zobiem, vērsta uz augšu. Mugura zaļganmelna, sāni un vēders zaļgandzeltens ar tumšiem plankumiem. Uz muguras spuras 3-4 tumšas svītras, anālā spura un astes spura ar tumšiem punktiem. Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst melns.

Izmēri:

L-25 cm, W-350 g.

Atšķirīgās pazīmes:

Ķermenis klāts ar zvīņām (skat. platgalves). Lemeškauls ar zobiem, uz galvas nav poru un kanālu (skat. eleotrisu).

Bioloģija:

Saldūdens zivs. Uzturas baros. Līdzīgi karūsai, izturīgs pret skābekļa trūkumu. Izdzīvo līdz dūņām izsalstošās ūdenstilpēs. Pamatbarība: bentoss, retāk zivju mazuļi. Sasniedz 10 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 1-3 gadu vecumā, sasniedzot 4-12 cm garumu (l). Auglība 0,2-20 tūkst. ikru. Nārsto maijā-augustā (ūdens t° 15-22°C). Raksturīgs porciju (līdz 3) nārsts, kas ilgst mēnesi un vairāk. Ikri pielīp pie peldošiem un zemūdens augiem un cita substrāta. Tēviņš tos apsargā.

Izplatība:

Amūras baseins. Latvijā ieveduši un izplata akvāriju īpašnieki vai makšķernieki. Parādījies kopš 1990.-tajiem gadiem. Latvijā noturīgas populācijas izveidojušās atsevišķās Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas rajona ūdenstilpēs, sastopams arī citviet, sasniedzot centrālos rajonus, Vidzemi un Kurzemi. Izplatību pie mums paplašinoša suga.

 

Avoti: