• lv

Copes gudrības

Plicis

Plicis (Blicca bjoerkna (L.)) mauris, plīte

Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:

  • Nav minimālā izmēra ierobežojuma. Drīkst paturēt plici neatkarīgi no tā lieluma.

  • Nav loma skaita ierobežojuma. Drīkst paturēt tik daudz pliču, cik noķerat, ievērojot vispārējos makšķerēšanas noteikumus un attiecināmos komerciālās zvejas ierobežojumus, ja tādi ir.

Apraksts:

Ķermenis augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta nedaudz uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz muguras un žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas.

Izmēri:

L-50 cm, W-2,0 kg, Latvijā l-30 cm, W-0,8 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Krūšu spuru, vēdera spuru un anālās spuras pamatnes, bieži arī vēdera spuru lielākā daļa ir sarkanīga, rīkles zobi 2 rindās (skat. plaudi un spāri). Sānu līnijā parasti mazāk zvīņu nekā plaudim un spārei. Anālajā spurā mazāk staru nekā spārei.

Bioloģija:

Saldūdens zivs. Uzturas baros. Sevišķi lielas koncentrācijas veido rudenī pirms izvietošanās ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīvs. Novērota līdz 84 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 8 km diennaktī. Pamatbarība: bentoss un zooplanktons. Sasniedz 23 gadu, Latvijā 18 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 2-8 gadu vecumā, sasniedzot 5-20 cm, Latvijā 6-14 cm garumu (l). Auglība 0,6-351 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-jūlijā, Latvijā maijā-jūlijā (ūdens t° 8-25°C) no 15 cm līdz 6 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar 8-26 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 20-52 dienas. Ikri pielīp pie ūdensaugiem, to attīstība ilgst 3-14 dienas (90-116 grād-dienas). Veido hibrīdus ar plaudi, spāri, raudu, ruduli, vīķi un vimbu.

Izplatība:

Eiropa un Āzija. Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Izplatība līdzīga plauža izplatībai. Ielaižot plaužus no vienas ūdenstilpes otrā, reizē ar tiem mēdz pārceļot arī plicis.

Izmantošana:

Zvejnieku un makšķer-nieku lomos bieži sastopams kopā ar plaudi, parasti nelielā daudzumā.

 

Avoti: