Apaļais jūrasgrundulis
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus Pallas)
angliski: round goby
vāciski: schwarzmund-grundel
zviedru: svartmunnad smörbult
igauņu: ümarmudil
lietuviešu: grundalas rubuilis
krievu: каспийский бычок-кругляк, черноротый бычок
Makšķerēšanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: Nav noteikts
-
Minimālais paturamais garums: Nav
-
Maksimālais daudzums lomā: Nav
-
Piezīmes: Invazīva suga – izmantošana uzturā un zvejošana tiek veicināta kā veids, kā ierobežot tās populāciju Baltijas jūrā
Vispārīgs apraksts un izskats: Ķermenis ieapaļi iegarens ar samērā lielu galvu un uz āru izvirzītām acīm. Lūpas biezas. Spurās nav asu, dzeloņveida staru. Pirmā muguras spura manāmi īsāka un šaurāka nekā otrā, tikai mazliet augstāka, ar tumšu plankumu. Ķermeņa krāsojums raibs; pamattonis dzeltenīgi pelēks, ar dažāda lieluma un formas svītrveida un ieapaļiem plankumiem dažādās krāsās: pelēki, melni, olīvzaļi un brūni. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes, nārsta laikā tēviņi kļūst tumši, gandrīz melni ar baltu vai zili-baltu astes spuras malu. Mazuļi līdz 1 gada vecumam –parasti pelēki. Apaļā jūrasgrunduļa tēviņi un mātītes atšķiras arī ar uroģenitālajām kārpiņām (papillām). Tēviņiem tā ir samērā gara, no baltas līdz pelēkai; savukārt mātītēm – īsas, strupas un brūnas. L-25.3 cm W- 250g (parasti līdz 20cm).
Bioloģija un dzīvesveids: Invazīvā suga, kas labi piemērojusies dažādiem vides apstākļiem, tostarp, zemam skābekļa līmenim un piesārņotām vidēm. Dzīvo uz grunts – demersāls (zivs, kas dzīvo pie grunts). Barojas galvenokārt ar bentofāgu (zivis, kas barojas pie grunts) ķermeņiem – gliemeņiem, maziem vēžveidīgajiem un citiem gruntī dzīvojošiem organismiem. Mātītes var nārstot 4–6 reizes sezonā (aprīlis–septembris), viņu ikri ir demersāli, izvietoti uz stāviem substrātiem, kur tēviņi tos aizsargā. Dzīves ilgums: līdz četriem gadiem.
Izplatība un dzīves vide: Sugas dabīgais areāls ietver Kaspijas, Melnās, Marmora jūru baseinus. Tiek uzskatīta par XX-XXI gadsimtu mijas vienu no sekmīgākajām invazīvajām zivju sugām Z-Amerikā (Lielajos ezeros) un daudzviet Eiropā. Baltijas jūrā ienākusi no Melnās vai Kaspijas jūras, domājams ar kuģu balasta ūdeņiem. Pirmo reizi tā konstatēta Gdaņskas līcī Polijas piekrastē 1992.gadā, bet Latvijā pirmo reizi noķerta pie Liepājas 2004.gadā. Jau 2005.gadā apaļais jūrasgrundulis parādījās Latvijas piekrastē Rīgas līcī, kaut arī pirmais noķeršanas gadījums Pērnavas līci ir datēts ar 2002.gadu. Pašlaik tas sastopams gar visu Latvijas piekrasti. Baltijas jūras rietumu piekrastē vēl samērā reti, tomēr tā sastopamības biežums palielinās. Tā kā suga sastopama arī saldūdeņos, tuvākajā nākotnē nav izslēgta apaļā jūrasgrunduļa parādīšanās arī Latvijas saldūdeņos lielo upju lejtecēs.
Ietekme: Konkurē ar vietējām sugām (plekstēm, lucīšiem), apdraud barības ķēžu līdzsvaru, īpaši aizsargājamās teritorijās. Ir uzskatāms par bioloģiski nelabvēlīgu svešzemju sugu
Avoti:
-
Latvijas daba – apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) fishpathogens.net+15latvijasdaba.lv+15Wikipedia+15
-
Latvijas Daba – Gobiidae dzimta FishBase+3latvijasdaba.lv+3Wikipedia+3
-
LSM.lv – invāzijas un ekoloģiskā ietekme latvijasdaba.lv+5LSM+5reef.daba.gov.lv+5
-
Zivjugids.lv – ieteikumi zvejniekiem un uzturs Wikipedia+7zivjugids.lv+7VARAM+7
-
FishBase – bioloģija, dzīves vide, vairošanās fishpathogens.net
-
Wikipedia (lv) – vispārīga informācija un Latvijas izplatība Wikipedia
-
USFWS / ABInvasives – invāzijas bioloģiskais konteksts LSM+5Alberta Invasive Species Council+5U.S. Fish and Wildlife Service+5